Home Blogs

Atpakaļ uz blogu

Kā izveidot drošības plānu uzņēmumam, kas strādā ārpus standarta darba laika?

Kā izveidot drošības plānu uzņēmumam, kas strādā ārpus standarta darba laika?

Uzņēmuma drošība nebeidzas brīdī, kad darbinieki aizslēdz biroja durvis, noliktavā nodziest gaismas vai ražotnē beidzas dienas maiņa. Patiesībā daudzi riski kļūst aktuālāki tieši ārpus standarta darba laika — vakaros, naktīs, brīvdienās un svētku dienās.

Šajā laikā telpās ir mazāk cilvēku, reakcijas laiks var būt ilgāks, bet nepiederošām personām, zagļiem vai vandāļiem rodas lielāka iespēja rīkoties nepamanītiem. Tieši tāpēc uzņēmumiem, kas darbojas ārpus ierastā darba grafika, ir nepieciešams skaidrs, praktisks un regulāri atjaunots uzņēmuma drošības plāns.

Tas īpaši attiecas uz birojiem, noliktavām, ražotnēm un servisiem, kur tiek glabāta tehnika, instrumenti, preces, dokumenti, transportlīdzekļi vai cita vērtīga manta. Labi izstrādāts drošības plāns palīdz ne tikai novērst incidentus, bet arī ātri un pareizi rīkoties, ja kaut kas tomēr notiek.

Kāpēc drošība ārpus darba laika ir tik svarīga?

Ārpus standarta darba laika uzņēmumā parasti nav ierastās darbinieku kustības. Tas nozīmē, ka nepiederoša persona teritorijā vai telpās var palikt nepamanīta ilgāk nekā dienas laikā. Turklāt vakaros un naktīs biežāk rodas situācijas, kad nepieciešama ātra reakcija — piemēram, signalizācijas nostrāde, aizdomīga kustība teritorijā, ielaušanās mēģinājums vai tehniska avārija.

Apsardze ārpus darba laika ir īpaši svarīga, ja uzņēmumā ir:

  • dārga tehnika, iekārtas vai instrumenti;
  • preces, izejmateriāli vai noliktavas krājumi;
  • transportlīdzekļi vai servisa aprīkojums;
  • klientu dati, dokumenti vai līgumi;
  • telpas ar ierobežotu piekļuvi;
  • ražošanas procesi, kas turpinās arī nakts stundās.

Bez skaidra drošības plāna uzņēmums bieži reaģē tikai pēc incidenta. Savukārt profesionāli izveidots uzņēmuma drošības plāns palīdz domāt soli uz priekšu un samazināt riskus vēl pirms tie kļūst par problēmu.

1. Novērtējiet uzņēmuma reālos drošības riskus

Pirmais solis ir saprast, kādi riski pastāv tieši jūsu uzņēmumā. Nav vienas universālas formulas, kas derētu visiem. Birojam Rīgas centrā, noliktavai industriālajā zonā un autoservisam pilsētas nomalē būs atšķirīgi apdraudējumi.

Drošības risku izvērtēšanā jāņem vērā:

  • uzņēmuma atrašanās vieta;
  • darba laiks un darbinieku kustība;
  • ieeju, vārtu un logu skaits;
  • teritorijas apgaismojums;
  • esošās signalizācijas un videonovērošanas sistēmas;
  • vērtīgākās mantas vai zonas;
  • iepriekšējie incidenti vai aizdomīgas situācijas;
  • piegāžu, klientu vai apakšuzņēmēju kustība.

Piemēram, noliktavai būtisks risks var būt nepiederošu personu iekļūšana teritorijā pēc darba laika. Ražotnei — piekļuve iekārtām vai materiāliem. Servisam — automašīnu, instrumentu un rezerves daļu drošība. Birojam — dokumentu, datortehnikas un piekļuves kontroles jautājumi.

Jo precīzāk tiek noteikti riski, jo efektīvāk var izveidot drošības risinājumus.

2. Nosakiet kritiskās zonas uzņēmumā

Katram uzņēmumam ir zonas, kurām jāpievērš īpaša uzmanība. Tās var būt telpas, kur glabājas vērtīgas preces, serveri, kases aparāti, atslēgas, instrumenti, degviela, dokumenti vai klientu dati.

Drošības plānā vajadzētu skaidri noteikt:

  • kuras zonas ir brīvi pieejamas;
  • kurās zonās drīkst atrasties tikai konkrēti darbinieki;
  • kuras durvis un vārti pēc darba laika obligāti jāslēdz;
  • kurās vietās nepieciešama videonovērošana;
  • kurās zonās vajadzīga fiziskā apsardze uzņēmumam;
  • kā tiek kontrolēta piekļuve ārpus darba laika.

Piemēram, noliktavā kritiskās zonas var būt preču izkraušanas vieta, rampas, vārti un preču glabāšanas sektori. Ražotnē — iekārtu telpas, materiālu noliktavas un elektroinstalācijas zonas. Servisā — automašīnu stāvlaukums, instrumentu telpa un rezerves daļu noliktava.

Šāds sadalījums ļauj izvairīties no haosa un skaidri saprast, kur drošības kontrolei jābūt visstingrākajai.

3. Izveidojiet piekļuves kontroles kārtību

Viens no biežākajiem drošības riskiem ir neskaidra piekļuves kārtība. Ja nav zināms, kam ir atslēgas, kas drīkst ienākt telpās pēc darba laika un kurš atbild par signalizācijas ieslēgšanu, problēmas ir tikai laika jautājums.

Uzņēmuma drošības plānā jābūt noteiktam:

  • kam ir piekļuve telpām ārpus darba laika;
  • kurš atbild par telpu aizslēgšanu;
  • kurš ieslēdz un izslēdz signalizāciju;
  • kā tiek reģistrēta darbinieku vai apmeklētāju ienākšana;
  • ko darīt, ja tiek pazaudētas atslēgas vai piekļuves karte;
  • kā tiek anulēta piekļuve bijušajiem darbiniekiem.

Te gan nevajadzētu paļauties tikai uz “mēs jau viens otru zinām”. Jo lielāks uzņēmums, jo svarīgāk ir ieviest skaidru un dokumentētu kārtību. Tas pasargā gan uzņēmumu, gan pašus darbiniekus.

4. Pārbaudiet apgaismojumu un redzamību teritorijā

Tumsa ir viens no faktoriem, kas palielina drošības riskus. Slikti apgaismota teritorija, tumši stūri, neaizsegti pagalmi un nepārskatāmas ieejas var radīt labvēlīgus apstākļus ielaušanās mēģinājumiem vai vandālismam.

Uzņēmumiem, kas strādā vakaros un naktīs, īpaši svarīgi ir pārbaudīt:

  • ieeju un izeju apgaismojumu;
  • stāvlaukumu redzamību;
  • vārtu un rampu zonas;
  • teritorijas perimetru;
  • kameru redzamības leņķus;
  • vietas, kur var paslēpties nepiederošas personas.

Labs apgaismojums pats par sevi jau darbojas kā preventīvs drošības līdzeklis. Ja teritorija ir labi pārskatāma, risks, ka kāds mēģinās rīkoties nepamanīts, būtiski samazinās.

5. Apvienojiet tehniskos risinājumus ar fizisko apsardzi

Signalizācija, videonovērošana un piekļuves kontrole ir ļoti svarīgi drošības elementi. Tomēr tehnoloģijas vienmēr ir visefektīvākās tad, ja tās tiek apvienotas ar cilvēka reakciju un profesionālu uzraudzību.

Tieši šeit lielu nozīmi iegūst fiziskā apsardze uzņēmumam. Apsardzes darbinieks var ne tikai reaģēt uz incidentu, bet arī pamanīt aizdomīgas situācijas pirms tās pāraug nopietnā problēmā.

Fiziskā apsardze var palīdzēt:

  • kontrolēt piekļuvi teritorijai;
  • veikt regulāras apgaitas;
  • uzraudzīt noliktavas, servisus un ražotnes;
  • pārbaudīt aizdomīgas personas vai transportlīdzekļus;
  • reaģēt uz signalizācijas nostrādi;
  • fiksēt incidentus un informēt atbildīgās personas;
  • nodrošināt mieru darbiniekiem, kas strādā vēlās stundās.

Apsardze ārpus darba laika ir īpaši vērtīga uzņēmumiem, kuros nakts stundās notiek piegādes, maiņu darbs, iekraušana, izkraušana vai tehniskā apkope.

6. Izstrādājiet rīcības plānu ārkārtas situācijām

Drošības plāns nav tikai par to, kā novērst ielaušanos. Tam jāparedz arī rīcība dažādās ārkārtas situācijās. Jo skaidrāka būs kārtība, jo ātrāk cilvēki spēs reaģēt.

Plānā jāiekļauj rīcība šādos gadījumos:

  • ielaušanās vai ielaušanās mēģinājums;
  • signalizācijas nostrāde;
  • ugunsgrēka risks;
  • ūdens noplūde vai tehniska avārija;
  • elektroapgādes traucējumi;
  • konflikts ar nepiederošu personu;
  • darbinieka apdraudējums nakts maiņas laikā;
  • aizdomīgs transportlīdzeklis teritorijā.

Katram scenārijam jābūt vienkāršam un saprotamam. Darbiniekam nav jāmin, kam zvanīt vai ko darīt. Kontaktpersonām, atbildības sadalījumam un rīcības secībai jābūt skaidri norādītai.

7. Apmāciet darbiniekus

Pat labākais drošības plāns nestrādās, ja darbinieki to nepārzina. Tāpēc svarīgi ne tikai izveidot dokumentu, bet arī paskaidrot cilvēkiem, kā tas darbojas ikdienā.

Darbiniekiem jāzina:

  • kā pareizi aizslēgt telpas;
  • kā ieslēgt un izslēgt signalizāciju;
  • kā rīkoties aizdomīgās situācijās;
  • kam ziņot par drošības pārkāpumiem;
  • ko nedrīkst darīt ārpus darba laika;
  • kā rīkoties, ja telpās ierodas nepiederoša persona.

Īpaši svarīgi tas ir jaunajiem darbiniekiem, nakts maiņām, dežurantiem, noliktavas personālam, servisa meistariem un administrācijas darbiniekiem, kuri reizēm paliek birojā pēc darba laika.

Drošība nav tikai apsardzes jautājums. Tā ir kopīga uzņēmuma kultūra.

8. Regulāri pārskatiet un atjaunojiet drošības plānu

Uzņēmums mainās. Tiek pieņemti jauni darbinieki, mainās telpu izkārtojums, tiek iegādātas jaunas iekārtas, paplašinās noliktava vai mainās darba grafiks. Līdz ar to jāmainās arī drošības plānam.

Ieteicams drošības plānu pārskatīt vismaz reizi gadā vai biežāk, ja:

  • uzņēmums pārceļas uz jaunām telpām;
  • tiek paplašināta teritorija;
  • mainās darba laiks;
  • noticis drošības incidents;
  • tiek uzstādītas jaunas drošības sistēmas;
  • mainās atbildīgās personas;
  • uzņēmumā sākas nakts darbs vai brīvdienu maiņas.

Regulāra pārskatīšana palīdz novērst novecojušus procesus un pārliecināties, ka uzņēmuma drošības plāns joprojām atbilst reālajai situācijai.

9. Pievērsiet uzmanību brīvdienām un svētku dienām

Brīvdienās un svētku laikā riski bieži palielinās. Uzņēmuma teritorija var būt tukša ilgāku laiku, darbinieku plūsma ir minimāla, bet reakcija uz incidentiem var aizkavēties.

Tāpēc drošības plānā jāparedz atsevišķa kārtība garākām brīvdienām:

  • pirms svētkiem pārbaudīt visas durvis, logus un vārtus;
  • pārliecināties, ka signalizācija darbojas;
  • pārbaudīt kameru ierakstu sistēmas;
  • informēt apsardzi par darba grafika izmaiņām;
  • noteikt atbildīgo kontaktpersonu;
  • ierobežot nevajadzīgu piekļuvi teritorijai;
  • organizēt papildu apgaitas, ja tas nepieciešams.

Šie soļi var šķist vienkārši, bet praksē tie bieži palīdz novērst nopietnus zaudējumus.

10. Sadarbojieties ar profesionālu apsardzes kompāniju

Drošības plāna izveide nav tikai formalitāte. Tā ir praktiska uzņēmuma aizsardzības sistēma. Profesionāla apsardzes kompānija var palīdzēt izvērtēt riskus, pamanīt vājās vietas un ieteikt risinājumus, kas atbilst konkrētajam uzņēmumam.

Feratum Life var būt uzticams partneris uzņēmumiem, kuriem nepieciešama apsardze ārpus darba laika, fiziskā apsardze uzņēmumam vai individuāli pielāgots drošības risinājums birojam, noliktavai, ražotnei vai servisam.

Profesionāla pieeja ļauj uzņēmumam koncentrēties uz savu darbu, kamēr drošības jautājumi tiek pārvaldīti pārdomāti un atbildīgi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir uzņēmuma drošības plāns?

Uzņēmuma drošības plāns ir dokuments un praktisku darbību kopums, kas nosaka, kā uzņēmums aizsargā telpas, teritoriju, darbiniekus, mantu un informāciju. Tajā tiek iekļauti riski, piekļuves kārtība, atbildīgās personas un rīcība ārkārtas situācijās.

Kāpēc apsardze ārpus darba laika ir nepieciešama?

Ārpus darba laika uzņēmumā parasti ir mazāk cilvēku, tāpēc ielaušanās, zādzības vai vandālisma risks var būt lielāks. Apsardze ārpus darba laika palīdz ātri reaģēt un novērst incidentus.

Kam visvairāk nepieciešama fiziskā apsardze uzņēmumam?

Fiziskā apsardze uzņēmumam īpaši nepieciešama noliktavām, ražotnēm, servisiem, birojiem ar vērtīgu tehniku, uzņēmumiem ar nakts maiņām, kā arī teritorijām, kurās atrodas transportlīdzekļi, preces vai iekārtas.

Cik bieži jāatjauno drošības plāns?

Drošības plānu ieteicams pārskatīt vismaz reizi gadā. Tas noteikti jādara arī pēc incidentiem, darba laika izmaiņām, uzņēmuma paplašināšanās vai jaunu drošības sistēmu uzstādīšanas.

Vai ar signalizāciju vien pietiek?

Signalizācija ir svarīga, taču ne vienmēr pietiekama. Vislabāko rezultātu dod tehnisko risinājumu apvienošana ar profesionālu uzraudzību un fizisko apsardzi.

Noslēgumā: drošība sākas ar plānu

Uzņēmumi, kas strādā ārpus standarta darba laika, saskaras ar īpašiem drošības izaicinājumiem. Vakari, naktis, brīvdienas un svētku dienas ir laiks, kad riski var pieaugt, bet cilvēku klātbūtne samazinās.

Tāpēc pārdomāts uzņēmuma drošības plāns nav lieka formalitāte. Tas ir instruments, kas palīdz pasargāt uzņēmuma īpašumu, darbiniekus un darbības nepārtrauktību. Skaidra piekļuves kārtība, regulāras pārbaudes, tehniskie risinājumi un profesionāla fiziskā apsardze uzņēmumam var būt izšķirošs faktors drošai ikdienai.

Ja vēlaties parūpēties par sava uzņēmuma drošību arī ārpus darba laika, Feratum Life palīdzēs atrast piemērotāko risinājumu jūsu birojam, noliktavai, ražotnei vai servisam.

Sazinies ar mums:

mob.t - +371 27788250

e-pasts - feratum.life@inbox.lv , info@feratum.life