Home Blogs

Ja uzņēmuma teritorijā regulāri parādās nepiederošas personas, to nevajadzētu uztvert kā sīku neērtību vai “gan jau nekas nenotiks” situāciju. Šādi gadījumi bieži vien ir signāls, ka objektā nav pietiekami skaidras ieejas kārtības, kontroles mehānismu vai apsardzes klātbūtnes.

Apsaimniekotājiem, biroju ēku īpašniekiem un noliktavu vadītājiem šis jautājums ir īpaši svarīgs. Nepiederošas personas objektā var traucēt darbu, radīt risku darbiniekiem, bojāt īpašumu, izraisīt zādzības vai piekļūt informācijai un telpām, kurām jābūt aizsargātām.

Labā ziņa? Situāciju var sakārtot. Ar pārdomātu piekļuves kontroli, apmeklētāju reģistrāciju un profesionālu objekta apsardzi iespējams būtiski samazināt riskus un radīt drošāku vidi visiem, kas objektā strādā vai to apmeklē.

Kāpēc nepiederošu personu klātbūtne objektā ir nopietns risks?

Sākumā var šķist, ka nepiederoša persona teritorijā ir vienkārši apmaldījies cilvēks, kurš nejauši iegājis nepareizā vietā. Dažreiz tā arī ir. Tomēr, ja šādas situācijas atkārtojas regulāri, tas jau norāda uz sistēmisku drošības problēmu.

Nepiederošas personas objektā var radīt vairākus riskus:

• zādzības no noliktavām, birojiem, autostāvvietām vai tehniskajām telpām;
• bojājumus īpašumam, aprīkojumam vai transportlīdzekļiem;
• konfliktus ar darbiniekiem, nomniekiem vai klientiem;
• neatļautu piekļuvi dokumentiem, serveru telpām vai ražošanas zonām;
• darba procesa traucējumus;
• paaugstinātu atbildības risku nelaimes gadījumu gadījumā.

Biroju ēkās nepiederošas personas var brīvi pārvietoties pa koplietošanas telpām, ja nav kontroles pie ieejas. Noliktavās risks ir vēl lielāks, jo tur bieži atrodas preces, instrumenti, tehnika un transporta vienības. Savukārt apsaimniekotos objektos problēmas var rasties pagalmos, kāpņu telpās, autostāvvietās un tehniskajās zonās.

Tāpēc pirmais solis ir nevis gaidīt nopietnu incidentu, bet laikus ieviest konkrētu kārtību.

1. Izvērtējiet, kā nepiederošas personas iekļūst teritorijā

Pirms ieviest jaunus drošības pasākumus, ir jāsaprot, kur tieši ir vājās vietas. Citiem vārdiem sakot, jānoskaidro, pa kurieni nepiederošas personas objektā nonāk.

Pievērsiet uzmanību šādiem jautājumiem:

• Vai teritorijai ir vairākas ieejas un iebrauktuves?
• Vai visas durvis, vārti un caurlaides punkti tiek kontrolēti?
• Vai apmeklētāji tiek reģistrēti?
• Vai darbinieki zina, kā rīkoties, ieraugot nepiederošu personu?
• Vai objektā ir videonovērošana?
• Vai apsardze fiziski atrodas objektā vai tikai reaģē uz izsaukumu?
• Vai ir zonas, kurās var iekļūt bez atļaujas?

Šāda izvērtēšana palīdz saprast, vai problēma ir saistīta ar nepietiekamu fizisko drošību, neskaidru apmeklētāju plūsmu, darbinieku informētības trūkumu vai visiem šiem faktoriem kopā.

Praksē bieži vien izrādās, ka teritorijā ir viena “neoficiāla” ieeja, ko izmanto piegādātāji, kurjeri, darbinieki vai nejauši garāmgājēji. Tieši šādas vietas parasti kļūst par drošības caurumiem.

2. Ieviesiet skaidru ieejas un iebraukšanas kārtību

Objektā jābūt vienkāršai un saprotamai kārtībai: kur drīkst ienākt, kur jāreģistrējas, kur drīkst novietot transportu un kur bez atļaujas atrasties nedrīkst.

Skaidra ieejas kārtība palīdz gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Tā arī atvieglo apsardzes darbu, jo nav jāmin, vai persona objektā atrodas pamatoti vai nē.

Ieteicams noteikt:

• galveno ieeju apmeklētājiem;
• atsevišķu piegāžu un transporta iebraukšanas zonu;
• darbinieku ieeju;
• slēgtās vai ierobežotas piekļuves zonas;
• kārtību ārpus darba laika;
• atbildīgās personas, kas apstiprina apmeklētāju ierašanos.

Ļoti svarīgi, lai šī kārtība nebūtu tikai “uz papīra”. Tai jābūt redzamai, saprotamai un reāli piemērotai ikdienā. Norādes, informatīvas zīmes, skaidri marķētas durvis un kontroles punkti palīdz izvairīties no pārpratumiem.

Ja cilvēks redz, ka objektā ir kārtība, kontrole un apsardzes klātbūtne, viņam ir daudz mazāka vēlme tur uzturēties bez iemesla.

3. Nodrošiniet apmeklētāju reģistrāciju

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt riskus, ir apmeklētāju reģistrācija. Tā ļauj saprast, kas atrodas objektā, pie kā persona ir ieradusies un cik ilgi uzturas teritorijā.

Apmeklētāju reģistrācijā būtu jāfiksē:

• vārds un uzvārds;
• uzņēmums vai pārstāvētā organizācija;
• ierašanās mērķis;
• persona vai nodaļa, pie kuras apmeklētājs ieradies;
• ierašanās un aiziešanas laiks;
• transportlīdzekļa numurs, ja persona ierodas ar auto.

Biroju ēkās šāda kārtība palīdz kontrolēt apmeklētāju plūsmu un pasargāt nomniekus. Noliktavās tā ļauj pārvaldīt piegādātāju, šoferu un sadarbības partneru kustību. Apsaimniekotos objektos reģistrācija var būt īpaši noderīga gadījumos, kad teritorijā regulāri ierodas pakalpojumu sniedzēji, meistari vai apakšuzņēmēji.

Svarīgi ir arī tas, lai apmeklētāji netiktu atstāti bez uzraudzības vietās, kur viņiem nav jāatrodas. Piemēram, ja persona ierodas uz tikšanos birojā, tai nav brīvi jāpārvietojas pa noliktavu, tehnisko zonu vai darbinieku telpām.

4. Uzlabojiet piekļuves kontroli

Piekļuves kontrole ir viens no svarīgākajiem drošības elementiem, ja objektā regulāri parādās nepiederošas personas. Tā palīdz nodalīt publiski pieejamās zonas no slēgtām teritorijām un ierobežot piekļuvi tikai tiem, kam tā patiešām nepieciešama.

Piekļuves kontrole var ietvert:

• elektroniskās piekļuves kartes;
• kodu atslēgas;
• turniketus;
• automātiskos vārtus;
• caurlaižu sistēmu;
• apsardzes posteņa kontroli;
• videonovērošanas integrāciju.

Nav obligāti uzreiz ieviest sarežģītu un dārgu sistēmu. Dažkārt pietiek ar to, ka tiek slēgtas sānu durvis, kontrolēta galvenā ieeja un uzstādīta skaidra caurlaižu kārtība. Galvenais ir panākt, lai nepiederošas personas nevar brīvi pārvietoties pa objektu.

Īpaši svarīgi tas ir noliktavās, ražošanas telpās, biroju ēkās ar vairākiem nomniekiem un teritorijās, kur atrodas vērtīga manta vai tehnika.

5. Izmantojiet profesionālu objekta apsardzi

Tehniskie risinājumi ir ļoti noderīgi, taču daudzos objektos ar tiem vien nepietiek. Profesionāla objekta apsardze nodrošina klātbūtni, kontroli un tūlītēju reakciju situācijās, kad teritorijā parādās aizdomīgas vai nepiederošas personas.

Apsargs objektā var:

• pārbaudīt personas un transportlīdzekļus;
• kontrolēt ieeju un iebraukšanu;
• reģistrēt apmeklētājus;
• uzraudzīt videonovērošanas kameras;
• veikt teritorijas apgaitas;
• pamanīt aizdomīgu uzvedību;
• novērst konfliktus;
• operatīvi reaģēt incidentu gadījumā.

Apsardzes klātbūtne darbojas arī preventīvi. Citiem vārdiem, tā attur pārkāpējus vēl pirms problēma ir sākusies. Ja teritorijā ir redzama apsardze, kontrolēta ieeja un kārtība, nepiederošām personām ir daudz grūtāk nepamanīti iekļūt objektā.

Feratum Life var palīdzēt izvērtēt objekta drošības vajadzības un piemeklēt piemērotu apsardzes risinājumu konkrētai situācijai — neatkarīgi no tā, vai tā ir biroju ēka, noliktava, komercteritorija vai apsaimniekots īpašums.

6. Sakārtojiet videonovērošanu un apgaismojumu

Videonovērošana ir labs palīgs, taču tikai tad, ja tā ir pareizi izvietota un tiek izmantota mērķtiecīgi. Kamerām jāaptver svarīgākie punkti: ieejas, vārti, autostāvvietas, noliktavu zonas, koplietošanas telpas un vietas, kur iepriekš novērota nepiederošu personu klātbūtne.

Tomēr jāatceras, ka kamera pati par sevi neaptur pārkāpēju. Tā palīdz fiksēt notikumu, bet efektīvāka tā kļūst kopā ar apsardzes reaģēšanu un skaidru rīcības plānu.

Tikpat svarīgs ir apgaismojums. Tumšas zonas pie ēkas, noliktavas rampām, sētām vai stāvvietām rada ērtus apstākļus nepiederošu personu uzturēšanās mēģinājumiem. Labs apgaismojums samazina slēpšanās iespējas un palīdz apsardzei ātrāk pamanīt aizdomīgu kustību.

7. Apmāciet darbiniekus un nomniekus

Drošība nav tikai apsardzes vai ēkas īpašnieka atbildība. Ikdienā ļoti daudz var palīdzēt arī darbinieki, nomnieki un apsaimniekošanas personāls.

Viņiem jāzina:

• kā atpazīt nepiederošu personu;
• kam ziņot par aizdomīgu situāciju;
• vai drīkst pašiem uzrunāt personu;
• kā rīkoties konflikta gadījumā;
• kādas zonas nedrīkst atstāt atvērtas;
• kāpēc nedrīkst ielaist svešas personas “aiz sevis” pa durvīm.

Īpaši bieža problēma ir tā sauktā “laipnā ielaišana”, kad darbinieks atver durvis arī svešam cilvēkam, pieņemot, ka viņš droši vien te strādā vai ir ieradies pie kāda cita. It kā sīkums, bet tieši šādi nepiederošas personas objektā bieži vien arī nokļūst.

Regulāra informēšana un vienkāršas instrukcijas palīdz izvairīties no šādām situācijām.

8. Izveidojiet rīcības plānu atkārtotiem incidentiem

Ja nepiederošas personas objektā parādās regulāri, katrs gadījums ir jāfiksē. Tas palīdz saprast, vai ir noteikts laiks, vieta vai veids, kā personas iekļūst teritorijā.

Incidentu reģistrā ieteicams norādīt:

• datumu un laiku;
• personas aprakstu;
• vietu, kur persona pamanīta;
• iespējamo iekļūšanas ceļu;
• darbinieku vai apsardzes rīcību;
• vai tika nodarīti zaudējumi;
• vai nepieciešama turpmāka rīcība.

Šāda pieeja ļauj pieņemt lēmumus, balstoties uz faktiem, nevis minējumiem. Piemēram, ja vairāki incidenti notiek vakaros pie piegādes vārtiem, iespējams, jāpastiprina kontrole tieši šajā zonā un laikā.

9. Pārskatiet līgumus ar piegādātājiem un apakšuzņēmējiem

Bieži vien objektā ienāk ne tikai darbinieki un klienti, bet arī piegādātāji, kurjeri, uzkopšanas uzņēmumi, tehniskie speciālisti un citi sadarbības partneri. Ja viņu piekļuves kārtība nav skaidri noteikta, rodas haoss.

Līgumos vai iekšējās kārtības noteikumos vēlams paredzēt:

• ierašanās laikus;
• kontaktpersonu objektā;
• transporta kustības maršrutu;
• uzturēšanās zonas;
• pienākumu reģistrēties;
• aizliegumu nodot caurlaides citām personām.

Tas palīdz izvairīties no situācijām, kad objektā atrodas cilvēki, par kuriem neviens īsti neko nezina.

10. Kad noteikti jāpiesaista apsardzes kompānija?

Apsardzes kompāniju ieteicams piesaistīt ne tikai pēc incidenta, bet jau brīdī, kad redzamas pirmās atkārtotas problēmas pazīmes.

Profesionāla palīdzība ir īpaši nepieciešama, ja:

• nepiederošas personas objektā parādās regulāri;
• teritorijā ir vērtīga manta, tehnika vai preces;
• notikušas zādzības vai bojājumi;
• darbinieki nejūtas droši;
• objektā ir vairākas ieejas un iebrauktuves;
• nav skaidras apmeklētāju reģistrācijas;
• nepieciešama diennakts kontrole;
• objekts atrodas vietā ar paaugstinātu risku.

Objekta apsardze nav tikai cilvēks formastērpā pie durvīm. Tā ir drošības sistēma, kurā ietilpst risku izvērtēšana, kontroles kārtība, apgaitas, apmeklētāju pārbaude, videonovērošana un operatīva rīcība.

Praktisks rīcības plāns uzņēmumam

Lai situāciju sakārtotu soli pa solim, var sākt ar šādu plānu:

1. Apsekojiet teritoriju un nosakiet vājās vietas.
2. Izveidojiet skaidru ieejas un iebraukšanas kārtību.
3. Ieviesiet apmeklētāju reģistrāciju.
4. Ierobežojiet piekļuvi slēgtām zonām.
5. Uzlabojiet apgaismojumu un videonovērošanu.
6. Informējiet darbiniekus un nomniekus par rīcību.
7. Fiksējiet visus incidentus.
8. Piesaistiet profesionālu apsardzi, ja situācija atkārtojas.

Šie soļi palīdzēs ne tikai novērst nepiederošu personu uzturēšanos teritorijā, bet arī uzlabos kopējo drošības līmeni objektā.

Noslēgumā: drošība sākas ar skaidru kārtību

Nepiederošas personas uzņēmuma teritorijā nav problēma, ko vajadzētu ignorēt. Pat ja sākumā nekas nopietns nav noticis, regulāra svešu personu klātbūtne objektā liecina par drošības nepilnībām.

Skaidra ieejas kārtība, apmeklētāju reģistrācija, pārdomāta piekļuves kontrole un profesionāla objekta apsardze palīdz aizsargāt īpašumu, darbiniekus un uzņēmuma ikdienas darbu. Jo ātrāk šie pasākumi tiek ieviesti, jo mazāks risks, ka neliela problēma pāraugs nopietnā incidentā.

Ja vēlaties sakārtot drošību savā objektā un novērst nepiederošu personu uzturēšanos teritorijā, Feratum Life ir gatavs palīdzēt ar profesionālu un praktisku risinājumu.

Sazinies ar mums:

mob.t - +371 27788250

e-pasts - feratum.life@inbox.lv , info@feratum.life